Iet zakis pa mezu, skatās- snabja pudele uz celma. Nu, - nopriecājas, polss ir, pļaus tik ieksā. Iemet 100g un atplīst. Iet pa to pasu ta...

Iet zakis pa mezu, skatās- snabja pudele uz celma. Nu, - nopriecājas, polss ir, pļaus tik ieksā. Iemet 100g un atplīst. Iet pa to pasu taku lapsa garām, ierauga pudeli un zaki, un nopriecājas- dzeramais ir, zacene arī. Bet arī, tikko iemetusi, izrubāas. Iet vilks garām, ierauga kluso dabu, -dzert ir ko, uzkost arī, vecene arī tepat, ko vēl vairāk vajag... Bet beidzas tāpat. Iet garām lācis, skatās- dzeramais, zacene, vecene un vēl purns, ko piekaut. Bet izrādās, ka arī lāči dzert neprot. Pirmais pamostas zakis, nocentrē acis, skatās apkārt- Johaidī, kā dzēru- atceros, kā veceni drāzu- arī atceros, kā sitiem diviem starp ragiem uzspiedu- atceros ar mokām, bet kāpēc šnabis nav izdzerts?