Iet zirgs, pa mežu, redz - no krūmiem dūmi kūp. ieskatās , a tur zaķītis kāsi velk! Zaķis saka, zirgam : Sliš, losj, hočes kaifanutj? Zir...

Iet zirgs, pa mežu, redz - no krūmiem dūmi kūp. ieskatās , a tur zaķītis kāsi velk!
Zaķis saka, zirgam : Sliš, losj, hočes kaifanutj?
Zirgs : Ja ņe losj, ja koņ!
Zaķis : Da kokaja v hui razņeca! Tak kaifovatj budeš?
Zirgs : Nu davai! A če estj?
Zaķis : kosjak uze skuril, no dlja tebja mne ne zalko ničego! u menja ostalasj dorožka koksa! Nu če losj, katjit?
Zirgs ; Ja ne losj, koņ!
Zaķis : Da pohui!
un izber savu pēdējo koksu uz celmiņa un dodot zirgam trubiņu saka : Sliš losj, karoče šas berjoš trubku vtikaeš v šnobiļ i vsasevaeš koks! Poņil?
Zirgs : Ja ņe losj, ja koņ! iestutē trubiņu savā milzīgajā degunā, pieliek purnu pie celma un , nevis iešņauc, bet visu ipūš!
Zaķis : Ti če losj, sovsem uze ohujel? ja že posļedņij koks tebe odal, un salasa atkal visu koku un skaidro zirgam vēlreiz, ka vajag šņaukt iekšā, nevis pūst ārā!
Zirgs : Ja ņe losj!
Zaķis : Da pohui!
Zirgs atkal iestutē trubiņu, noliec galvu pie celma un ar savu lielo purnu atkal izpūš visu koku!
un tā tas turpinās vairākas reizes...
Kad pēdējo reizi , zirgs atkal izpūš visu koku, zaķis saka zirgam : Nu ti koņ v naturi losj!