Kāds puisis dzīvo daudzstāvu mājas pirmajā stāvā. Uzzinājis, ka astotajā stāvā dzīvo skaista jaunkundze, izdomā iet ciemos un iepazīties,...

Kāds puisis dzīvo daudzstāvu mājas pirmajā stāvā. Uzzinājis, ka astotajā stāvā dzīvo skaista jaunkundze, izdomā iet ciemos un iepazīties, bet vajadzīgs iemesls. Nospriež, ka palūgs aizdot gludekli. Tā nu viņš priecīgs jož pa kāpnēm augšā un domā: “Es palūgšu, lai iedod gludekli, un varbūt mani aicinās iekšā. Ja aicinās iekšā, varbūt pacienās ar kafiju. Ja pacienās ar kafiju, varbūt gribēs, lai es palieku vakarā ilgāk. Ja palieku vakarā ilgāk, varbūt gribēs vēl kaut ko vairāk. Redz’, kur forši! Pag, bet ja nu viņa gribēs vēl kaut ko vairāk, tad kaut kas var arī gadīties. Ja kaut kas var gadīties, tad man viņa pēc tam būs jāprec, un tad… Ārprāts, šito gan es negribu…” Tā domādams, puisis jau spiež zvana pogu. Meitene atver durvis un ierauga jauku puisi, bet viņš tikai nosaka: “Zin ko, ej tu galīgi ar savu gludekli!”