Kādu dienu lauva gāja pa mežu un iekrita mednieku izraktā bedrē. Garām gāja zaķītis, ieraudzīja lauvas nelaimi un sāk par viņu smieties, dažādi izzobot. Zaķītim, lēkājot ap bedri, paslīd kāja un viņš ieveļas iekšā, pie lauvas. Tas saka:
- Nu, ko zaķīt, iekriti!
- Lauva, tu neticēsi, bet es...es atnācu atvainoties!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru