Pa zemi lien tārpiņš un ierauga ļoti
lielu un sulīgu lapiņu. Viņš domā: ""Ai kā gribētos to apēst, bet es pagaidīšu, kamēr tā lapiņa būs vēl gardāka un tad apēdīšu.""
Uz to visu noraugās strazds, kurš domā: ""Derētu apēst to
tārpiņu, bet es pagaidīšu kad tārpiņš būs apēdis lapiņu, tad viņš būs vēl
garšīgāks un es viņu apēdīšu.""
Uz to visu noraugās lapsa, kura domā:""Vajadzētu apēst to
strazdu, bet es pagaidīšu, kad viņš būs apēdis tārpiņu un tad es to
strazdu arī apēdīšu.""
Uz to visu noraugās kokā sēdošā vāvere, kura sāk tik ļoti smieties, ka nokrīt no koka un iekrīt peļķē.
Stāsta morāle: Jo ilgāka priekšspēle, jo slapjāka vāvere!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru