Pa skarbo, bet...
Slimnīcas koridors. No operāciju zāles iznāk pārguris ārsts pēc vairāku stundu ilgas operācijas. Novelk cimdus un ar baudu aizpīpē cigareti.
Pie viņa pienāk noraudājusies operētā slimnieka sieva un ar nepacietību un cerībā jauta:
-Dakter! Kas ar manu vīru?
-Kopumā operācija pagāja veiksmīgi, bet pāris dienas viņam būs jāpaguļ operāciju zālē. Aiztikt viņu nav ieteicams, jo stāvoklis vēl ir ļoti nestabils. Ja viss būs labi, tad mēs viņu pārvietosim uz reanimāciju un pēc pāris nedēļām uz palātu priekš smagi slimajiem. Jūs jau saprotat, kādā situācijā tagad ir mūsu slimnīca - trūkst personāla. Līdz ar to, mīļā, Jums pašai nāksies viņu kopt kādu mēnesi - pīli iznest, pabarot utt.
Sieva sāk krist histērijā, bet ārsts tik turpina.
- Pēc tam mēs jūs norīkosim uz labu sanatoriju, bet es jūs brīdinu, tas jums maksas krietnu summiņu. Ārstēšanās sanatorijā tagad maksā ļoti dārgi. Pēc tam savāksiet viņu mājās, bet staigāt viņš vairs nevarēs un vispār kustēties arī. Novedot sievieti līdz bezsamaņai tuvam stāvoklim, dakteris ar smaidu sejā paplikšķina sievietei pa plecu un uzsauc:
- Es jokoju! Nomira viņš, nomira!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru