Aizbrauc puisietis uz Maskavu cienījamā Kašpirovska ekstrasensu skolā mācīties. Nomācījies pirmo gadu, atgriežas mājās. Aiziet kādu dieņ ...

Aizbrauc puisietis uz Maskavu cienījamā Kašpirovska ekstrasensu skolā mācīties. Nomācījies pirmo gadu, atgriežas mājās. Aiziet kādu dieņ pie sava senā drauga ciemos. Šis nu palūdz, lai jaunais ekstrasenss rāda ko spēj. Sakoncentrējas puisietis, izstiepj roku zīmuļa virzienā, zīmulis sakustas. Izstiepj roku glāzes virzienā, ūdens glāzē saviļņojas. Pagriežas pret durvīm, tās sačīkstas. Draugs prasa, lai kaimiņš sāk uz garmošakas spēlēt. ...klusums... Draugs paliek vīlies, students - neapmierināts. Mācības turpinās. Paiet gads un atkal klāt vasaras brīvdienas. Jau pārliecinātāks par savām spējām, ekstrasenss-māceklis aiziet pie drauga ciemos izrādīties. Zīmulis sāk ripot, glāze izlīst, durvis aiztaisas. Kārta pagājušās reizes neveiksmīgajam uzdevumam - lai kaimiņš sāk uz garmoškas spēlēt. ...klusums... Draugs jau sāk ņirgāties, students nikns uz visiem Kašpirovskiem, bet mācības turpina. Gads aprit, studijas beidzas. Diplomētais ekstrasenss iet kārtot pēdējo pārbaudījumu pie sava drauga. Zīmulis aizlido, glāze sašķīst pret sienu, durvis aizcērtas un gandrīz izgāžas. Pārliecināts par savu panākumu, ekstrasenss uzsāk pēdējo uzdevumu, - iepriekšējo reižu klupšanas akmeni, lai kaimiņš sāk uz garmoškas spēlēt. ...klusums... Pēc desmit sekundēm durvis atsprāgst vaļā, pa tām ieskrien līdz nāvei nomocījies kaimiņš spiesž rokās radiatorus un vaimanā: "Da ņetu u meņa garmoški, ņetu!!!!!"