atiekas divas blusas: viena trekna, smuka, kā no skatloga, bet otra, tieva, izkāmejusi.
-Kā sviežas?
-O! Man tāda lieliska vieta ir - silts, mitrs, ērti. Ēdamā pa pilnam... Bet ko tu tāda slima?
-Nu redzi, es teātri dzīvoju, diriģentam ūsās. Šis ar savu kociņu vicina, caurvējš...
-Muļķe! Jums tur, teātrī, ir balerīna - uzlec vinai uz kājas un rāpies, rāpies... Ilgi rāpties nāksies, bet nenožēlosi!
Tā viņas arī šķīrās tajā reizē.
Pec nedēļas satiekas: pirmā vēl smukāka, vēl treknāka palikusi, bet otra pagalam izvārgusi.
-Kas noticis?
- Es visu izdarīju, kā tu teici. Uzlecu balerīnai uz kājas, rāpoju... Gandriz kājas atstiepu pa ceļam, bet aizrāpoju... Skatos - kaifs, silts, mitrs, ērti, ēdamā - papilnam. Pierijos, sasidījos un aizsnaudos... Pamostos - diriģentam ūsas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru