Brauc šoferis mājās no tālā reisa, redz, ka ceļa malā čigāniete. Domā, ņemt vai neņemt. Ja paņems, pierunās visādas muļķības, ja nepaņems...

Brauc šoferis mājās no tālā reisa, redz, ka ceļa malā čigāniete. Domā, ņemt vai neņemt. Ja paņems, pierunās visādas muļķības, ja nepaņems, uzliks vēl lāstu. Nu, domā paņems lai jau muld savu muldamo.
Čigāniete tad nu šim saka:
-Zelta gabaliņ, dimantiņ, labais cilvēk, dod roku, es tev pazīlēšu.
Šoferis saka:
-Nav man ko zīlēt. Kas bija-to zinu, kas būs, to uzzināšu.
-Nu labi, tad es tev trīs patiesības pateikšu.
-Nu, saki.
-Pirmā patiesība, Mēnesis spīd, bet nesilda. Vai patiesība?
-Patiesība.
-Āzis bārdu nedzen. Patiesība?
-Patiesība.
-Tava sieva guļ ar kaimiņu.
-Nevar būt, nav taisnība! Neticu!
-Negribi, netici!
Aizbrauc šoferis mājās, sieva šo sagaida, uzklāj galdu, pudeli arī uzliek. Abi nu paēda, iedzēra, un vīrs sāk stāstīt, ko viņam čigāniete pastāstīja.
Pirmo patiesību izstāsta, sieva saka:
Jā, tiešām taisnība.
Otro patiesību izstāsta, sieva atkal piekrīt.
-Bet tršo patiesību es tev neteikšu!
Sieva šim tikai piesienas:
-Nu pasaki, pasaki taču!
Nu šis saka ar:
-Mūsu kaimiņam Koļam vooot tāds maziņš...
-Vot tā gan nav patiesība!