Ivanovam saslima sieva. Viņu ielika slimnīcā steidzamai operācijai. pēc kāda laika Ivanovs zvana uz slimnicu, lai noskaidrotu stāvokli: alļo! kas pie telefona?
- dežūrmāsa!
- Paklausies, savieno mani ar ārstu kas operēja manu sievu.
Kļūdas dēļ Ivanovu savieno ar slimnīcas autoparku,
- Nu tā, mēs viņai nomainījam pakaļu.
- Pakaļu??! jūs prātu izkūkojuši? viņai bija pietiekoši laba pakaļa!!
- Lūdzu nestrīdaties. Viņai pakaļa bija tā nolietota, ka atjaunot viņu nebija iespējams. Pēc visa spriežot tas bija tapēc, ka to lietoja vairāki bez saimnieka ziņas. Tapēc apakšējā daļā bija vairāki skrāpējumi. Pie tam buferi arī viņai atkārušies, stipri ļurkājās, nācās pacelt. Priekšpuse arī bija nolietojusies, un turpmāka tās eksplutācija bija neiespējama. Tur mēs ievietojām jaunu buksi, samazinājām lidz normālam diametram, tā lai viss cieši pieguļ. Laikam daudz elļas rija. Rija tik daudz, ka nevarēja laikam piepirkt. šo defektu mēs viņai novērsām.
- Nu par to ka viņa mīlēja elļu, tā ir taisnība. Nu ja jūs novērsāt to rīšanu, tas labi. Bet saistībā ar to pakaļu un pārējo.... tas ir nekaunīgi!
- Lūdzu nestrīdaties!! jūs mani paklausaties lidz galam. Mēs viņai izdarījam visu, kas bija nepiecešams un arī pēc tam izmēģinājām pa reizei. Sākumā viņa bija tāda nevisai, stipri mētājās, šķaudīja, laida daudz gāzes, stipri karsa, bet pēc tam sāka mierīgi elpot. Tā ka rīt brauciet, mēs to izmēģināsim jūsu klātbūtnē, nu arī jūs varēsiet pamēģināt musu klātbūtnē. Pēc tam varēsiet savākt. Ceru ka būsiet apmierināts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru