Jaunais gads. Salavecis jau reāli sakodies brien pie kārtējā bērneļa ar smagu dāvanu maisu. Pēc pāris kvartāliem īstā māja klāt, vīrs iei...

Jaunais gads. Salavecis jau reāli sakodies brien pie kārtējā bērneļa ar smagu dāvanu maisu.
Pēc pāris kvartāliem īstā māja klāt, vīrs ieiet pa durvīm, pieiet pie lifta un spiež pogu.
Nestrādā.
- Vot bļin… $#^%#^% … !
Nu neko - kāpj pa trepēm. Iet grūti. Bieži kāpjas garām pakāpieniem, slīd kājas, maiss smags utt.
Ir. Beidzot! 9. stāvs, zvans pie durvīm. Atver galīgi noraudājusies maza meitenīte, ierauga salaveci un atkal sāk izmisīgi raudāt:
- Āāāā… salavecīt… es tāāā tevi gaidīju… ā… un tā … tik īlgi mācījos dzejolīti… bet tu nenāci un nenāci… un es… un es āāāāizmīrsū..dzejolīti aizmirsu!!! :-O
Salavecis pēc nelielas pauzes tā maigi:
- …meitenīt… šito te… NU JOPTV@$# MAĶ!!!!!!!! >8-E~