Mežā, dīķī dzīvo burvju varde. Katru dienu tā skatās, kas notiek pasaulē.
Katru dienu tā redz, kā garām skrien mazs zaķītis, tam pakaļ dzenas liels lācis. Katru dienu, katru nedēļu. Ar laiku varde to vairs neiztur, sauc abiem - "Klau, džeki - mums taču te mežā visiem jādzīvo draudzīgi. Davai, es ļaušu jums katram vēlēties trīs reizes, tad jūs būsiet laimīgi un šādas nebūšanas vairs nebūs nepieciešamas."
Lācis, būdams kārs, tūlīt sauc: "Es pirmais, es pirmais! Vēlos, lai šajā mežā visi pārējie lāči būtu lācenes, nu skaistas, jaukas lācenes, kā radītas priekš manis." Varde pamāj, ir noticis.
Zaķītis saka: "Man, lūdzu, ķiveri."
Nu, dīvaini, bet varde pamāj, ir noticis.
Lācis: "Vispār, arī blakus mežā visi lāči varētu būt skaistas, apaļas lācenes, kā radītas priekš manis." Ir noticis.
Zaķītis: "Bet es vēlos motociklu." Ir noticis.
Lācis: "Vispār, ja visā pasaulē visi lāči būtu tikai skaistas, apaļas lācenes, tad es turpmāk varētu būt visu lāču ciltstēvs - tie būtu tikai mani bērni un mazbērni, un es būtu varenākais lācis pasaulē. Lai ir visā pasaulē visi lāči tikai smukas, apaļas lācenes, kā radītas priekš manis." Ir noticis.
Zaķītis uzliek galvā ķiveri, uzkāpj uz motocikla un, jau prom braukdams, sauc pār plecu ... "Un es vēlos, lai šis lācis būtu gejs!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru