Sēdēja reiz vecītis pie upes. Makšķerēja. Pagāja stunda, divas, nekas neķērās. Beigās izdodas noķert sīku asarīti.
Nūū...zin, ka neiet, ta neiet. Attaisīja polšu un izdzēra. Vienu malku ielēja asarītim, mutē iesprauda maizes gabalu un atlaida. Joka pēc iemeta vēlreiz-ja nu tomēr. Un te pēkšņi sāka ķerties, tā vienu pēc otras, vienu pēc otras. Iet vecītis mājās, divi spaiņi pilni ar zivīm.
Zivis:-Asaris mūs piečakarēja, tipa-dod dzert, uzkost un vēl atlaiž..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru