Vecītis ar savu večiņu ēd vakariņas. Večiņa tik drausmīgi strebj un čāpstina, ka vecītim sāk šķebināt un taisni vēmiens nāk. Vecītis neiztur un blinkš šai ar karoti pa pieri. Šamā neizpratnē:
- Par ko?
Vecītis saka lai beidz strēbt, citādi šim vēmiens nāk. Nu labi, sēž abi un klusiņām ēd tālāk, te pēkšņi vecītis atkal blinkš ar karoti šamai pa pieri. Večiņa pilnīgā neizpratnē:
- Par ko tad tagad, ēd taču klusiņām.
Vecītis atbild:
- Es ka atceros kā tu tur strēbi un čāpstināji, tā man atkal vēmiens nāk!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru