Gailis zaķim virsū lēca, Mīcīja un ausī brēca: Šonakt Tu tās olas dēsi, Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi, Jo manas vistas spalvu met, Tās gri...
Gailis zaķim virsū lēca, Mīcīja un ausī brēca: Šonakt Tu tās olas dēsi, Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi, Jo manas vistas spalvu met, Tās grib ilgāk pagulēt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru